Kapitālisms

Kapitālisms ir sabiedriska iekārta, kuras pamatā ir privātīpašuma vairošana. Kapitāls pieder privātpersonām ne valstij, tomēr bieži ir sfēras, kuras valsts tomēr kontrolē. Kapitālisms tiek saukts arī par „brīvo tirgu”, jo iespējas gūt peļņu ir atkarīgas no katra paša uzņēmības un darba. Peļņas  gūšana ir kapitālisma dzinulis. Peļņa savukārt uzlabo dzīves kvalitāti.

Teorētiski kapitālismam vajadzētu nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem, tomēr ne vienmēr tā notiek. Ir pierādījies, ka tiem kuriem jau ir kapitāls spēj to vairot, bet tie, kam tā nav reti, kad spēj uzlabot savu stāvokli. Kapitālismam ir arī daudz noliedzēju, kuri norāda uz dažādiem trūkumiem:

• Nevienlīdzība. Pasaulē resursi ir sadalīti ļoti nevienmērīgi. Kamēr daļa pasaules mirst badā, daļa dzīvo pārpilnībā. Tāpat bagātie bieži kļūst bagāti tieši uz nabadzīgo rēķina, izmantojot darbaspēku un citus resursus no vienkāršās tautas, kas plaisu vēl palielina.
• Piesārņojums. Daudzi koncentrējoties tikai uz peļņu un ražošanas palielināšanu aizmirst par dabu un tās saaudzēšanu, kas nākamajām paaudzēm var atspēlēties. Bieži uzņēmumi izvēlas vēl daudz un dažādus riskus par labu peļņas gūšanai nevis cilvēcībai.
• Ietekme. Lai gan kapitālismā būtu jāvalda brīvai izvēlei, tomēr ikdienā sabiedrisko domu un dzīves ritējumu ietekmē uzspiests viedoklis. Tā, piemēram, reklāma ik uz soļa mums atgādina, kas mums būtu vajadzīgs un kas būtu jādara. Daudzās valstīs arī bagāto viedoklim ir lielākas balsstiesības kā pārējo viedoklim.

Neskatoties uz mīnusiem, kapitālisms ir sevi pierādījis ka dzīvotspējīgākais modelis mūsdienu pasaulē un noteikti tuvākajā laikā lielas pārmaiņas nav gaidāmas.