Stress

Sabiedrība un mēdījos pēdējā laikā arvien vairāk dzirdam, ka cilvēki, sarežģītas ekonomiskās situācijas dēļ, ar vien biezāk tiek pakļauti stresam. Kas tad īsti ir stress?  Stress ir simptomu komplekss, kuram ir dažādas pazīmes un iemesli, to pēta vairākas nozares psiholoģija, fizioloģija un medicīna. Sabiedrībā un populārajā kultūrā ar vārdu “stress” visbiezāk vispārināti apzīmē psiholoģisku sasprindzinājumu un nomāktību. Stress rodas situācijās, kad dzīves sarežģījumi ir pārāk smagi,  neproporcionalitāte starp situācijas prasībām un spējām to atrisināt.

Sabiedrībā valda mīts, ka stress vienmēr ir negatīvs un slikts, tā nebūt nav, bez šīs spējas sajust stresu cilvēce nebūtu izdzīvojusi,  tas ir, mūsu senči akmens laikmetā šo sajūtu izmantoja, kā brīdinājumu par  briesmām un izvairījās no bīstamām lietam, ka piemēram, no zobena zobu tīģeriem un citiem plēsējiem.

Ja skatāmies no fizioloģiska viedokļa stress ir ķermeņa reakcija, kuras laikā organisms tiek sagatavots cīņai vai bēgšanai, tas ir, mums pastiprinās svīšana, lai atbaidītu mūsu pretiniekus, asinīs izdalās dažādas ķīmiskas vielas un hormoni, piemēram, adrenalīns, kortizols, norepinefrīns, lai sagatavotu ķermeni fiziskam darbībām. Tas nodrošina to, ka asinis strauji tiek piegādātas mūsu muskuļiem, tādejādi sagatavojot tos darbam un visas liekās ķermeņa funkcijas, piemēram, gremošana, tiek apturētas, lai saudzētu resursus un maksimāli sagatavotos cīņai. Kāds gan mūsdienu cilvēkam, kam nav īsti jāuzmanās no plēsēju uzbrukumiem un dabas kataklizmām ir labums no tā urbānajā pasaulē?  Stress darbā sniedz mums motivāciju visu laiku būt uz pirkstu galiem, sekot līdzi termiņiem, paveikt lietas laicīgi, savam uzdevumam pieiet ar maksimālu uzmanību un atdevi.

Stress ir pozitīvs līdz brīdim, kad tas pārsniedz mūsu spēju robežu un komforta zonu un sākās negatīvā stresa ietekme, tas ir, mēs nevaram vairs sakoncentrēties un veikt dotos uzdevumus, mums ievērojami pasliktinās miega kvalitāte, nogurums, apātija, vienaldzība, trauksme un depresija, psihosomatiski fiziskās veselības traucējumi, piemēram, imunitātes pazemināšanās, gremošanas disfunkcija u.c.

 

Advertisements

Kā nomest svaru jeb nestiept līdzi atkritumus?

Vai esat saskāries ar situācijā, kad grūti veikt kādu ikdiena ierastu pienākumu, trūkst elpas uzkāpt pa kāpnēm, nevarat vairs panākt sabiedrisko transportu ? Visticamāk jums ir liekais svars, ko jūs, ka atkritumus, tas ir, nevajadzīgas jums lietas, kas nenes nekādu dzīvībai svarīgu vai nozīmīgu funkciju, nesat sev līdzi.  Liekais svars ir milzīgs slogs, kas apgrūtina jūsu ikdienas dzīvi, pasliktina pašsajūtu, ka arī tam ir nopietna ietekme uz jūsu veselību. 

No liekā svara cieš visi orgāni un organisma sistēmas, sākot no sirds un asinsvadu sistēmas līdz pat balsta un kustību aparātam. Adipozi jeb aptaukojošies cilvēki ir mazkustīgi, viņiem ir paaugstināts arteriālais asinsspiediens, gremošanas trakta problēmas. Svara ietekmē rodas apgrūtināta elpošana, kas ietekmē elpošanas sistēmu un šūnu apgādi ar skābekli, cieš gan perifērā nervu sistēma, gan reproduktīvā sistēma. Pētījumi pierādījuši, ka cilvēkiem ar lieko svaru palielinās arī onkoloģisko slimību risks. Būtisku iespaidu aptaukošanās atstāj arī uz ar sirds un asinsvadu sistēmu.

Kas visbiežāk izraisa lieko svaru?

Cēloņi ir vairāki, no kuram visbiežākie ir neveselīgs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana un stress. Daži pētnieki uzskata, ka noteiktu predispozīciju uz lieko svaru spēlē arī iedzimtība.

Ka nomest lieko svaru?

Pirmais ar ko jāsāk ir jāapzinās, ka mums ir problēma ar lieko svaru, cilvēki bieži vien mēs sevi mānīt un domāt, ka daži lieki kilogrami nekādi neietekmē ne viņu veselību, ne pašsajūtu. Esam jau pieraduši pie šī svara izraisītajam neērtībām un negribam neko lietas labā darīt, jo tas, pirmkārt, ir sarežģīts process un prasa savu paradumu maiņu, otrkārt, prasa daudz darba un laika, kas jāiegulda, lai sasniegtu vēlamos rezultātus.

Internetā, presē, ka arī televīzijā varam atrast un dzirdēt par brīnumlīdzekļiem un metodēm, kūrēm, kā samazināt savu lieko svaru ātri un bez piepūles. Skarbā dzīves realitāte ir tāda, ka lielākā daļa šo metožu ir tikai naudas izkrāpšanas metodes un reāli dzīvē nestrādā. Pastāv tikai viens veids, kā var reāli nomest lieko svaru un tas ir mainot savus ēšanas paradumus un aktīvi pievēršoties regulāram fiziskāmaktivitātēm.

Kādu uzturu jālieto, lai nomestu lieko svaru?

Nevienas diētas radītais ieguvums nav ilgmūžīgs, tādēļ vajadzētu īpaši aizdomāties, ko un kā mēs ēdam. Fitnesa treneri un dietologi svara samazināšanas un fizisko aktivitāšu laikā iesaka ēst nelielas maltītes, bet bieži apmēram 4-5x dienā. No rīta būtu jāuzņem saliktos ogļhidrātus saturoši produkti un olbaltumvielas, savukārt pusdienās jāizvēlas būtu starp vārītu vai cepeškrāsnī gatavotu  gaļu un zivīm, ko varam kombinēt ar daudz salātiem vai termiski apstrādātiem, tas ir, tvaicētiem vai vārītiem sezonālajiem dārzeņiem.  Vajadzības gadījumā varam pievienot pavisam nedaudz brūnos rīsus vai griķus.  Vakariņās būtu jāpieturas pie tikai olbaltumvielas saturošiem produktiem, ko kombinējam ar tvaicētiem vai vārītiem sezonālajiem  dārzeņi. Papildus tam, ja mūs ir vēlme pēc kādas veselīgas uzkodas, jāvēlas būtu augļi, pie tam svaigi nevis žāvēti, jo tie biezi vien ir mākslīgi papildus saldināti, lai nodrošinātu to glabāšanos. Pilnīgi no uztura jāizslēdz «fast food», saldinātie dzērieni. Līdz minimumam jāsamazina balto miltu izstrādājumi (ja tos lieto, tad tikai no rīta un, protams, ne katru dienu), kafija, saldumi. Jālieto daudz ūdens.

Fiziskās aktivitātes

Kopā ar pareizu ēšanu mums ir jāveic regulāras fiziskas aktivitātes atkarība no sagatavotības līmeņa un intereses, citiem tā var būt trenažieru zāle, citiem skrējiens vai izbrauciens ar velosipēdu, nūjošana u.t.t. Galvenais atrast, ko tādu, kas sagādā arī prieku un gandarījumu, lai būtu motivācija to darīt!

 

Kā rūpēties par finansēm, dodoties ceļojumā uz ārzemēm.

Ārzemju ceļojumi ir viena no vasaras neatņemamām sastāvdaļām. Jo biežāk ceļojam, jo lielāku pieredzi uzkrājam arī finanšu ekonomiskā plānošanā un nodrošināšanā. Tātad lielākai Latvijas iedzīvotāju daļai ir svarīgi ceļot lētāk un drošāk.

Ja ceļot gribas, bet naudas  var nepietikt, tad savlaicīgi bankā būtu jāpiesaka kredītkarte, kura pieļauj arī naudas pārtēriņu. Vēl nesen bija tādas viesnīcas, kurās rezervēt vietu varēja tikai ar kredītkartēm nevis  debetkartēm. Divu banku karšu esamība rada arī zināmu drošību. Kredītkartes apkalpošanas maksa protams ir dārgāka, taču no tās var atkal atteikties pēc ceļojuma beigām. Ja  ceļojam uz valstīm, kas ir riska zonā (skatīt vietnē), tad varbūt tiešām ir drošāk par to informēt savu banku.

Ceļojuma apdrošināšanu Eiropā var padarīt drošāku un lētāku, sagādājot sev Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK karti). Iesniegumu par šīs kartes saņemšanu pa pastu jebkurā pasta nodaļā tagad var aizpildīt internetā un nosūtīt ar drošu elektronisko parakstu. Drošs elektroniskais paraksts ir jau labi sakārtots ērtai lietošanai, izmantojot autorizācijai banku kartes vai mobilo kodu  ( to vajadzēs lietot Swedbank klientiem, jo šī banka joprojām nav noslēgusi līgumu).

Noteikti būs vajadzīga arī skaidra nauda.  Iepērkoties tirdziņos, mazās kafejnīciņās noteikti prasīs skaidru naudu. Nevar arī aizmirst par dzeramnaudu, ko parasti dod ļoti personiski un skaidrā naudā. Tātad jau Latvijā ir jāsamaina eiro uz citām valūtām. Īpaši, ja ceļojam ar auto cauri vairākām valstīm, kurās  valūta nav eiro, ir jābūt šo valstu naudai  kaut vai tualetes apmeklējumiem. Pārāk lielu naudas summu nevajadzētu mainīt, jo ja naudu neizmantojam, Latvijā to konvertēt atpakaļ uz eiro ir stipri neizdevīgi. Īpašs stāsts katram noteikti ir par pārpalikušajām svešu zemju monētām, kuras palikušas neizmantotas un kuras Latvijas valūtas maiņas punktos vispār neņem pretī. Tātad pēdējās ceļojuma dienās jācenšas atbrīvoties no sīknaudas, jo tā vienalga ies zudumā.

Otrais svarīgais, rūpējoties par finansēm ceļojuma laikā, ir finanšu drošība. Senā tautas gudrībā teikts: “Neglabā olas vienā groziņā”. Tātad jābūt divām naudas glabāšanas vietām, ja viena pazūd, tad paliek otra. Visdrošākā vieta glabāšanai ir tuvu klāt pie ķermeņa. Pirms pāris gadiem man iepatikās kādas vidusskolnieces biznesa projekts – viņa šuva un pārdeva krūšturus ar slepenu kabatiņu. Ideja laba, cerams ka bizness attīstās. Pastāv iespēja pašam iešūt apģērbā slepenu iekškabatu, glabāt rezerves naudu viesnīcu seifos. Maksājot ar bankas karti, vajadzētu izvēlēties tikai tos maksājumu terminālus, kuros prasa ievadīt PIN kodu nevis vienkārši novelk karti gar skeneri. Ja valstī  pārsvarā ir tikai šādi karšu termināļi, tad drošāk ir izņemt naudu no bankas automāta un maksāt skaidrā naudā.