Kam nepieciešama budžeta plānošana

Budžeta plānošana nepieciešama, lai ģimene dzīvotu ekonomiski, mazāk naudas tērētu, lai vecākiem nebūtu jāstrādā divās darbavietās un jāpamet savi dārgākie cilvēki novārtā. Diemžēl pasaulē arvien pieaug mantas kults, kad augstāk tiek vērtēts naudas daudzums nevis sirsnība savstarpējās attiecībās. Izjūk laulības, izjūk ģimenes pēc aizceļošanas svešumā. Budžeta plānošanu nevajag saistīt ar velmi iegūt papildus naudu, bet tai jākalpo  ģimenes sirsnības stiprināšanai. Pārskaitot skaidrās naudas uzkrājumus, iespējams visai ģimenei pārrunāt ceļojuma maršrutu. Pārskaitot uzkrāto naudu apģērbam un izklaidēm, var ar bērniem pārrunāt jaunākos notikumus skolā, jaunākās modes tendences. Ja arī dzīvē piedzīvojam materiālos zaudējumus – avārijas, zādzības, plūdi, ugunsgrēki, tad jāatceras, ka tā ir tikai nauda. Ģimenē priekšplānā vienmēr jābūt sirsnīgām savstarpējām  attiecībām. Jā, tās var nosargāt un stiprināt arī ar ģimenes budžeta plānošanu.

Advertisements

Kā rūpēties par finansēm, dodoties ceļojumā uz ārzemēm.

Ārzemju ceļojumi ir viena no vasaras neatņemamām sastāvdaļām. Jo biežāk ceļojam, jo lielāku pieredzi uzkrājam arī finanšu ekonomiskā plānošanā un nodrošināšanā. Tātad lielākai Latvijas iedzīvotāju daļai ir svarīgi ceļot lētāk un drošāk.

Ja ceļot gribas, bet naudas  var nepietikt, tad savlaicīgi bankā būtu jāpiesaka kredītkarte, kura pieļauj arī naudas pārtēriņu. Vēl nesen bija tādas viesnīcas, kurās rezervēt vietu varēja tikai ar kredītkartēm nevis  debetkartēm. Divu banku karšu esamība rada arī zināmu drošību. Kredītkartes apkalpošanas maksa protams ir dārgāka, taču no tās var atkal atteikties pēc ceļojuma beigām. Ja  ceļojam uz valstīm, kas ir riska zonā (skatīt vietnē), tad varbūt tiešām ir drošāk par to informēt savu banku.

Ceļojuma apdrošināšanu Eiropā var padarīt drošāku un lētāku, sagādājot sev Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK karti). Iesniegumu par šīs kartes saņemšanu pa pastu jebkurā pasta nodaļā tagad var aizpildīt internetā un nosūtīt ar drošu elektronisko parakstu. Drošs elektroniskais paraksts ir jau labi sakārtots ērtai lietošanai, izmantojot autorizācijai banku kartes vai mobilo kodu  ( to vajadzēs lietot Swedbank klientiem, jo šī banka joprojām nav noslēgusi līgumu).

Noteikti būs vajadzīga arī skaidra nauda.  Iepērkoties tirdziņos, mazās kafejnīciņās noteikti prasīs skaidru naudu. Nevar arī aizmirst par dzeramnaudu, ko parasti dod ļoti personiski un skaidrā naudā. Tātad jau Latvijā ir jāsamaina eiro uz citām valūtām. Īpaši, ja ceļojam ar auto cauri vairākām valstīm, kurās  valūta nav eiro, ir jābūt šo valstu naudai  kaut vai tualetes apmeklējumiem. Pārāk lielu naudas summu nevajadzētu mainīt, jo ja naudu neizmantojam, Latvijā to konvertēt atpakaļ uz eiro ir stipri neizdevīgi. Īpašs stāsts katram noteikti ir par pārpalikušajām svešu zemju monētām, kuras palikušas neizmantotas un kuras Latvijas valūtas maiņas punktos vispār neņem pretī. Tātad pēdējās ceļojuma dienās jācenšas atbrīvoties no sīknaudas, jo tā vienalga ies zudumā.

Otrais svarīgais, rūpējoties par finansēm ceļojuma laikā, ir finanšu drošība. Senā tautas gudrībā teikts: “Neglabā olas vienā groziņā”. Tātad jābūt divām naudas glabāšanas vietām, ja viena pazūd, tad paliek otra. Visdrošākā vieta glabāšanai ir tuvu klāt pie ķermeņa. Pirms pāris gadiem man iepatikās kādas vidusskolnieces biznesa projekts – viņa šuva un pārdeva krūšturus ar slepenu kabatiņu. Ideja laba, cerams ka bizness attīstās. Pastāv iespēja pašam iešūt apģērbā slepenu iekškabatu, glabāt rezerves naudu viesnīcu seifos. Maksājot ar bankas karti, vajadzētu izvēlēties tikai tos maksājumu terminālus, kuros prasa ievadīt PIN kodu nevis vienkārši novelk karti gar skeneri. Ja valstī  pārsvarā ir tikai šādi karšu termināļi, tad drošāk ir izņemt naudu no bankas automāta un maksāt skaidrā naudā.